#taxjusticetogether             #godiginodoklivisiem

 

Projekts „Godīgi nodokļi visiem” (Eiropā un citur pasaulē pazīstams kā „Tax Justice Together”), kas aizsākas Eiropas gada attīstībai 2015 ietvaros. Šo projektu finansē Eiropas Savienība un tas apvieno AcionAid, Oxfam un citas nevalstiskās organizācijas 19 valstīs, no kurām 16 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Tā mērķis ir aktualizēt godīgu nodokļu maksāšanu un izglītot Eiropas pilsoņus par starptautisko kompāniju, jeb multinacionālo uzņēmumu praksi izvairīties no godīgas nodokļu maksāšanas un no tā izrietošo nevienlīdzību. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas attīstības valstīm izmaksā 160 miljardus ASV dolāru gadā. Ir nepieciešamas nacionāla, reģionāla un internacionāla līmeņa pārmaiņas, lai cīnītos pret šo sociālo ekonomisko nevienlīdzību, kas tieši saistīta ar nabadzību pasaulē, nevienlīdzību un nevienmērīgu attīstību.

 

Zināms, ka ieņēmumi no nodokļiem tiek izmantoti daudziem tautsaimniecības mērķiem. Par šo naudu pilsoņi kolektīvi iegādājas pakalpojumus, kurus individuāli nodrošināt nespēj- valsts aizsardzība, sabiedrības drošība, sociālā aizsardzība, izglītība un kultūra. Projektam izvēlēta šāda sabiedriski svarīga tēma, jo nodokļu nemaksāšanas gadījumos cieš tautsaimniecības budžeti un līdz ar to valsts garantēto pakalpojumu kvalitāte. Projekts „Godīgi nodokļi visiem” analizē nabadzības cēloņus, multinacionālo uzņēmumu nodokļu politiku un tās atstātās sekas.

 

Starptautiskā nodokļu sistēma bieži atspoguļo bagātāko pasaules valstu intereses un pieļauj situāciju, kurā multinacionālie uzņēmumi var veidot shēmas un apkārtceļus minimizējot godīgu savas nodokļu daļas maksāšanu. Tā kā uzņēmumi darbojas starptautiskā līmenī, vajadzīga starptautiska valstu sadarbība. Lai izskaustu starptautisku izvairīšanos godīgas nodokļu maksāšanas nepieciešams sekmēt starpvalstu ziņošanu, nacionālo ieņēmumu dienestu sadarbību un nodrošināt publiski pieejamu reģistru par multinacionālo uzņēmumu īpašniekiem, darbiniekiem un apgrozījumu. Uzņēmumu datu nepubliskošana dod tiem iespēju novirzīt peļņu uz subsidētiem uzņēmumiem, kas deklarēti tā sauktajās ofšoru „nodokļu paradīzes”- valstīs, kurās nodokļu procents ir 0 vai tuvu tai. Publiski pieejams reģistrs par multinacionālo uzņēmumu datiem ļautu valstu valdībām un pilsoniskajai sabiedrībai identificēt peļņas plūsmas novirzīšanas un nodokļu nemaksāšanas gadījumus.

 

Viens no starptautiskā biznesa kontroles mehānismiem ir nodokļu līgumi. Sākotnēji nodokļu līgumi tika slēgti, lai izvairītos no dubultas nodokļu maksāšanas, taču šie līgumi ierobežo attīstības valstu tiesības iekasēt nodokļus. Tādējādi naudas plūsma un nodokļi no uzņēmējdarbības, kas izmanto darbaspēka, zemes u.c. resursus attīstības valstīs, tiek novirzīti atpakaļ uz attīstītajām valstīm. Peļņa tiek izvesta no valstīm, kur tā iegūta un deklarēta valstīs ar izdevīgu nodokļu politiku. Šāda nevienlīdzību veicinoša nodokļu politika ir galvenais instruments, ko izmanto multinacionālie uzņēmumi, lai legālos un nelegālos veidos optimizētu savu nodokļu daļu.

 

Eiropas Savienības dalībvalstis atbalsta taisnīgu un vienlīdzīgu nodokļu reformu, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai izaugsmei, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un sekmētu taisnīgākas attiecības starp attīstītajām un attīstības valstīm. „Godīgi nodokļi visiem” mērķis ir sekmēt iedzīvotāju izpratni par starptautisko nodokļu politiku un nepieciešamajām pārmaiņām, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un veicinātu godīgu, un vienlīdzīgu nodokļu aplikšanu.

Pastāvošā organizācija Tax Justice Network (TJN) ir pētnieku un aktīvistu grupa, kuri vienojušies cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem, nodokļu konkurenci un „nodokļu paradīzēm”. Viņu veiktais pētījums atklāj šādus nevienlīdzību veicinošus apstākļus:

 

• Nodokļu paradīzes un virtuālie biroji zemu nodokļu vai beznodokļu zonās

• Valstu konkurence pēc investīcijām

• Slepenība finanšu un banku sektorā

• Necaurspīdīgas prasības multinacionālo uzņēmumu atskaitēm

• Industriju, kas atbalsta izvairīšanos no nodokļiem- juridisko un grāmatvedības konsultāciju uzņēmumu darbības nepietiekams regulējums

 

Mūsdienās valstis konkurē par nodokļu maksātāju investīcijām. Viens no veidiem, kā valstis piesaista investīcijas, ir starpvalstu nodokļu līgumu slēgšana. Nodokļu līgumu mērķis ir panākt, lai viens un tas pats ienākums netiktu aplikts ar nodokļiem divreiz. Nodokļi var tikt iekasēti gan peļņas izcelsmes, gan uzņēmuma rezidences valstī. Valsts interese parasti ir saņemt nodokļu maksājumus gan no rezidentiem, gan nerezidentiem. Ar nodokļiem iespējams aplikt dažāda veida līdzekļus, piemēram, kapitāla pieaugumu, uzņēmuma peļņu, ienākumus no kalnrūpniecības, procentu maksājumus utt. Izcelsmes valstī balstīta nodokļa iekasēšana nozīmē, ka nodoklis tiek uzlikts tur, kur gūts ienākums. Rezidences valstī balstīta nodokļa iekasēšana nozīmē, ka nodoklis tiek uzlikts tur, kur reģistrēts ienākuma nopelnītājs. Nodokļu līgumi sadala tiesības iekasēt nodokļus starp izcelsmes un rezidences valstīm. Starptautiskie uzņēmumi piekopj praksi strukturēt savu uzņēmējdarbību tā, ka valstis, kurās tie darbojas, nesaņem nodokļu maksājumus, turklāt šo valstu dabas resursi un darbaspēks tiek izmantoti, nemaksājot par to adekvātu cenu.

Nodokļu tiesības, kas piešķirtas (uzņēmuma īpašnieka) dzīvesvietas valstij parasti ir izdevīgas bagātajām valstīm. Savukārt tiesības, kas piešķirtas (peļņas) izcelsmes valstij parasti ir izdevīgākas nabadzīgākajām valstīm. Diemžēl praksē lielākoties lielākās tiesības tiek piešķirtas dzīvesvietas valstij. Nodokļu līgumi ir īpaši nozīmīgi jaunatīstības valstīm, jo tie bieži ierobežo valdību iespējas aplikt valstī gūtos ienākumus ar nodokli. Šie līgumi bieži vien nav caurredzami un tiek slēgti bez sabiedrības uzraudzības.

 

Tomēr, lai izvairītos no dubultas nodokļu aplikšanas, iespējams izmantot arī valstu tiesību aktus. Tas nozīmē, ka nodokļu līgumu primārā funkcija netiek attaisnota. Pētījumi liecina, ka valstis labprāt paraksta nodokļu līgumus, lai piesaistītu investīcijas un pasaulei reklamētu savus zemos nodokļus.

 

Viena no nelegālajām metodēm, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas ir nepareiza transferta cenu noteikšana. Transferta cena ir cena, ko maksā par precēm un pakalpojumiem, kas tiek pirki un pārdoti starp meitas uzņēmumiem viena un tā paša starptautiskā uzņēmuma ietvaros. Šai cenai vajadzētu būt tuvu tirgus cenai. Praksē šie uzņēmumi mēdz noteikt pārāk augstu vai zemu cenu, lai samazinātu peļņu valstīs, kur šiem uzņēmumiem par gūto peļņu būtu jāmaksā nodoklis. Parasti šajos darījumos iesaistīti meitas uzņēmumi tā sauktajās „nodokļu paradīzes”, kur peļņas nodoklis ir zems vai vispār nemaz neeksistē. „Nodokļu paradīzes” valstis piedāvā finanšu pakalpojumus ar augstu slepenību un virtuālo biroju pakalpojumus. Nodokļu paradīzēs ir augsts nerezidentu finanšu noguldījumu un operāciju apjoms, ieņēmumi no finanšu sektora darbības veido ievērojamu ekonomikas daļu. Tās ne vienmēr sadarbojas ar nodokļu administrācijām citās valstīs.

 

Situācija Latvijā

 

2005. gadā Latvija bija iekļuvusi ASV „melnajā sarakstā” kā zemu nodokļu un augstas banku slepenības zeme. Lai gan šobrīd izdevies no šī saraksta izkļūt, nodokļu optimizēšanas pakalpojumu sniedzēji piedāvā Latviju kā vienu no valstīm, kurās izdevīgi veidot radniecīgus uzņēmumus zemo nodokļu dēļ.

 

Latvijā arvien biežāk tiek fiksēti holdingi. Holdings ir uzņēmums, kam pieder citas kompānijas akciju kopums. Parasti holdingam nav aktīvas ražošanas vai servisa pakalpojumi, tā darbības mērķis ir akciju turēšana. Holdings kā biznesa forma ir izplatīts, jo ļauj efektīvi pārvaldīt finanšu plūsmu, nereti arī sniedz nodokļu priekšrocības. Latvijas holdinga režīms konkurē ar tādiem Eiropas holdinga režīmiem kā Nīderlande, Kipra un Malta, jo Latvijā ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliek:

 

• nerezidentiem izmaksātās dividendes,

• no nerezidentiem saņemtās dividendes,

• peļņu no meitas uzņēmumu akciju pārdošanas,

• nerezidentu procentu maksājumus

• nerezidentu autoratlīdzības.

 

Papildus šiem faktoriem nepietiekama kontrole pār banku sektoru un zemā kapacitāte fiktīvu uzņēmumu atklāšanā Latviju padara par labvēlīgu vidi multinacionālajiem uzņēmumiem, kas izvairās no godīgas nodokļu maksāšanas.

 

Risinājumi

 

Lai cīnītos ar multinacionālo uzņēmumu nodokļu nemaksāšanu, nepieciešams pārtraukt datu slepenības tradīciju. Projekts „Godīgi nodokļi visiem”, jeb “Tax Justice Together” rosina veidot publiski pieejamu reģistru ar informāciju par uzņēmumu un fondu faktiskajiem īpašniekiem un apgrozījumu. Datu slepenība uzņēmumiem rada ilūziju par nesodāmību un iedrošina veidot shēmas nodokļu apiešanai. Svarīgi būtu iekļaut attīstības valstis nodokļu informācijas automātiskās apmaiņas standartā, kas apkopo informāciju par nacionālajām nodokļu politikām. Šāds solis sekmētu veiksmīgu starpvalstu ziņošanu un skaidrāku naudas plūsmas pārredzamību. Būtu vēlams izveidot starpvaldību nodokļu institūciju ANO aizbildniecībā, kas pārstāvētu jaunattīstības valstu intereses un strādātu pie globālas nodokļu reformas un caurredzamības jautājumiem. „Godīgi nodokļi visiem” rekomendē atturēties no „nodokļu paradīzēm” raksturīgās nodokļa likmju samazināšanas un nodokļu atcelšanas. Šie būtu vieni no pirmajiem soļiem pretī sociāli atbildīgai valsts pārvaldei. Godīga nodokļu politika atšķirībā no negodīgas nodokļu prakses nerada nelabvēlīgas sekas iedzīvotājiem, bet gan palīdz novērst jau radušās sociālās problēmas gan nacionālajā līmenī, gan attīstības valstīs. Godīga nodokļu maksāšana ir ikviena pienākums un tiesības. Tā nodrošina tautsaimniecības budžetu un iedzīvotāju labklājību, kā arī izaugsmi.

 

 

Gadījumu stāsti

Ekonomiskā migrācija

Mazie un vidējie uzņēmumi

Negodīga konkurence pārtikas tirgū

Ukrainas stāsts

Nodokļu paradīzes – Starptautiskās finansēšanas izmeklēšana (New Economics Foundation)

Piedāvājam Jums iespēju iepazīties ar Latvijā tapušu pētījumu par godīgu starptautisko nodokļu politiku.

 

Šajā pētījumā autores - Zinta Miezaine, Andra Damberga, Aija Karlsberga, Līga Rudzīte izsekos tam, kā uzņēmuma ienākumu nodokļa veidošanas un iekasēšanas politika attīstītajās valstīs var palielināt nabadzību pašu valstī un padziļināt plaisu starp attīstītajām un attīstības valstīm, kā arī, ielūkojoties ciešāk, izvērtēs Latvijas vietu un lomu šajos procesos.

 

Pētījums veikts projekta „Godīgi nodokļi visiem” ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienība un īsteno starptautisks nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls Tax Justice Network. Projekta partneris un īstenotājs Latvijā ir biedrība „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS), un tā mērķis ir apkopot un analizēt informāciju, kas praktiski izmantojama interešu aizstāvībā.

 

Biedrība “Latvijas platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) dibināta 2004. gada 17. jūnijā. Tā apvieno organizācijas, kas darbojas vai plāno uzsākt darbību attīstības sadarbības un attīstības izglītības jomā.

 

LAPAS mērķis: nodrošināt Latvijas nevalstiskajām organizācijām (NVO) labvēlīgu vidi un iespējas attīstības sadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

 

Uzdevumi:

 

  • nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas NVO interešu pārstāvniecību nacionālās un starptautiskās attīstības politikas veidošanā;
  • organizēt un aktīvi iesaistīties Latvijas iedzīvotāju informēšanas un izpratnes veicināšanas pasākumos par attīstības sadarbības
  • nepieciešamību un aktualitāti;
  • veicināt Latvijas NVO pieredzes apmaiņu ar pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm;
  • sekmēt attīstības NVO iesaistīšanos nacionālajās un starptautiskajās iniciatīvās;
  • sniegt NVO informāciju par resursu piesaistes iespējām attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai;
  • sekmēt citu valstu pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprināšanu.

 

Mūsu kontakti:

LATVIJAS PLATFORMA ATTĪSTĪBAS SADARBĪBAI

Pils iela 21

Rīga, LV-1050

E-pasts: info@lapas.lv

Tālrunis: +371 67220390

Twitter: @LAPAS_LV

Facebook: LAPAS_LV

Ziņojums tiek sūtīts...

Kļūme! Ziņojumu neizdevās nosūtīt!

Ziņojums nosūtīts

Projektu ievieš “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai”, reģ.nr.: 40008084078

 

EC (DEAR) TAX Justice Campaign, līg.nr. DCI-NSAED/2014/338-179

 

SIF projekta iesnieguma reģistrācijas nr. 2014.LV/LF/27, “Godīgi nodokļi visiem”

Šī mājas lapa ir veidota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par mājas lapas saturu pilnībā atbild LAPAS un tajā publicētā informācija nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības viedokli!

© Latvijas platforma attīstības sadarbībai, 2016.